UP or OUT

Darba devējs var atlikt MI rīka iegādi. Vai tu vari atļauties tikpat ilgi atlikt savu attīstību?

“Kad darbā nopirks, tad sākšu mācīties.”

Saprotama nostāja. Darbam nepieciešamie rīki jānodrošina darba devējam. Taču vai arī savu profesionālo attīstību esi gatavs nodot viņa rokās?

Kamēr vienā uzņēmumā vēl lemj par licenci, citā jurists jau izmēģina, kļūdās, pārbauda un mācās. Viņš uzkrāj pieredzi, kuru nevar nopirkt kopā ar licenci.

Atšķirību redzu arī savā darbā ar līgumiem.

Trīs līgumu kvalitatīva izvērtēšana man var aizņemt pilnu darba dienu. Atkarībā no to apjoma un sarežģītības jāpārbauda riski, atbilstība uzņēmuma prasībām un normatīvajiem aktiem, jāveic labojumi un jāsagatavo komentāri.

Ja uzņēmuma prasības un pieļaujamās atkāpes jau ir definētas, ar specializētu MI rīku atsevišķus posmus manā pieredzē var paveikt vairākas reizes ātrāk. Rezultāts joprojām jāpārbauda un juridiskais lēmums jāpieņem man. Taču līdz tam nonāku ātrāk.

Tāpēc arguments “darba devējs vēl nav gatavs” mani nepārliecina kā iemesls pašam nesākt.

Sākt nenozīmē uzreiz pirkt licenci. Var skatīties demonstrējumus, izmantot mācību materiālus un izmēģināt rīku ar paša izveidotu līguma piemēru. Pārbaudīt, ko tas pamana, ko palaiž garām un cik labi tu pats proti tam uzdot darbu.

Darba dokumentu izmantošana gan jāsaskaņo ar uzņēmumu. Paša apmaksāts konts šo jautājumu neatrisina.

Arī saruna ar vadību mainās, kad “mums vajag MI” vietā vari piedāvāt konkrētu izmēģinājumu: viens līgumu veids, noteikts periods, saskaņota datu izmantošana un rezultāta pārbaude.

Mērīt vajag laiku līdz gatavam, pārbaudītam dokumentam, ieskaitot MI kļūdu labošanu. Ātrs melnraksts vēl nav pabeigts darbs.

Tad saruna ir par uzņēmuma ieguvumu: ātrāku līgumu apriti un vairāk laika sarežģītiem jautājumiem.

Darba devējs lemj par licenci. Tu lem par savām prasmēm.

Ja pēc gada uzņēmums joprojām nebūs gatavs, vai arī tu būsi turpat, kur šodien?